Rānkaskugis

Rānkaskugis (ēng. handball) - wīrijas spōrts, kawīdan spīlai zmūnei iz pastippan swītan - ezze wīramans be gennamans. En wīrijai ast 7 spīlitajai. Spīlis kakīnsli ast, kāi enšaūtun kūgin en emprīkinikan dwarrin. Kūgin mazzi di zabātun, šaūtun, breūtun be gabtun. Spīlitajai, šlait dwarrisargan mazzi segītun trīns zāngans zabāntei kūgin. Panzdau turri di spīlakugin etdātun prei kittan spīlitajan adder etbruktun tennan. Pa etbruksenin spīlitajs mazzi:

• adder segītun dabber trīns zāngans (panzdau tāns nijāu mazzi etbruktun - turri di etdātun adder šaūtun)
• adder etbruktun ainatīngi šlait zabāsnan
• izrēizan šaūtun adder etdātun

Kaddan dwarrisargs izlīza iz swajjan zōnin, pastāi nōrmals spīlitajs.

Istōrija

Rānkaskuges istōrija ast druwiminai sūit wūran. En wūrai Grēkantautan spīlai di uranian, en wūrai Rōman herpastum. En sirdamans metasimtans spīlai di palīgin spīlin en Mikskātautai, Prankrīkei, Grēnlandu.
En XIX mtsm. spīlai di dīgi palīgins spīlins en Dānanmarkei (haandbold), Čekkijai (hazena), Ukrāinei, Īrijai.

Šaisēnts rānkaskugis tīnka en XIX mettasimtas wangan, en Skandināwijai be Mikskātautai. Pirmans spīlis regūlins peisāwuns dānis Holger Nielsen en 1898 m.
En 1925 mettan bēi pirmā sirzdauamziska spīla, sirzdau Mikskātautan be Āustrarīkin (6:3). Māisteriskwas Ķāsi pirman rēizan bēi spīlitan en 1938 en Mikskātautai. Staddan bēi dwāi wersiōnis: 7-persōniskan iz Dānanmarkin be 11-persōniskan iz Mikskātautan. Genniska Māisterisku pirmai bēi ōrganizitan en 1957.

En 1946 pastāi teikātan International Handball Federation (Sirzdauamziska Rānkaskuges Federaciōni). En Ōlimpijas Spīlimans rānkaskugis engūbi en 1972. Genniskas rānkaskugis ast en Ōlimpijas Spīlin prōgramu ezze 1976.

Teinū en IHF ast senrīnktan 159 amziskai federaciōnis sen 1 130 000 wīrijans be 31 miliōnans stēisan spīlitajan, trāinerin, līgintajan be spōrtas dīlatajan.

Spīlitajai

Spīlitajans mazzi di šlaitīntun. Ukadeznimais en spīlalauku ast:

• 3 spilateikātajai (tikrōman, kāiran be sirdan)
• 1 dwarrisargs
• 2 skreīlaniks
• 1 kellaniks

Prīncipai

• En wīrijai ast 14 spīlanikai - 7 spīlai en spīlalauku, 7 ast en rezērwei.
• Spīlis kakīnsli ast gaūtun tūls punktans nikāi emprīkinikai.
• Punktan gaūne di, kaddan spīlakugis pastippai pratreppa kīrsa dwarris līnijan.
• Spīla wēraui 2x30 minūtis sen 10 minūtin etdwisin.
• Spīlakugis ni mazzi kāusintun spīlanikan pa klupstei.
• Ik spīlaniks ni etbrukka spīlakugin, tāns mazzi zabātun tennan pra 3 sekūndins.
• Atakīnts spīlaniks ni mazzi praēitwei līnijan, kawīda ast 6 m. ezze dwarrei. Tāns/tenā mazzi per šan līnijan prasāktwei, adder ni mazzi zabātun spīlakugin "wylądowawszy"
• Sūndasmītis ast izpilnintan iz līnijan, kawīda ast 7 m. ezze dwarrei. (spārts fōuls adder ginsnā en kellu [per 6 m. līnijan])

Rānkaskuges wīrijas en Prūsai

• Pōli

1. EKS Start Elbląg
2. KS AZS Uniwersytet
3. KS Jeziorak Iława
4. KS Wójcik Meble - Techtrans Elbląg
5. LKS Orzeł
6. LUKS Orlik Reszel
7. MKS Truso Elbląg
8. MTS PST Giżycko
9. MUKS Omega Mrągowo
10. SMS w Bartoszycach
11. UKS Dwójeczka Ostróda
12. UKS Jedynka Morąg
13. UKS Szczypiorniak Olsztyn
14. Warmia-Anders Group-Społem Olsztyn
15. LUKS Hańcza Suwałki
16. GUKS Bellator
17. MMTS Kwidzyn
18. MTS Kwidzyn
19. SPR Pomezania Malbork
20. UKS Pasja Sadlinki
21. UKS West