Giwaigaminantī isturēita

Giwaigaminnantis isturēitas wirīks

Giwaigaminantī isturēita (Lacerta vivipara / Zootoca vivipara) ripūlis pērgimi iz sēimin stēisan isturēitiskan.

Enbuwīnsnas areālin

Enbuwinna ēst pastippan Skandināwijan (šlāit zēimiskai-deināiniskan Kōmi pusisallas delīkan). En wakarammans pastippan Britanijan ērgi Ēirijan, en deinammans ērgi Sachalinan. Kakinna 71,6°N, ukazēimiskai iz sirzdau ripūlins. En pusideinammans kakinna 41°N be stwen ēmpirsin tensijja aūktais lanzāntins areālins - en Ālpimans ērgi 3000 m k.j.k.

Sirzdas ermattausnas

• kērmenes ilgan ērgi 16 cm, kwēi stags mazzi ensegītun ezze 3/5 ērgi 2/3 ilgas. Pa gīmsenin ezze 30 mm ērgi 40 mm. Giwaigaminantī isturēita ast ukamazs ripūlis enbuwinānts Prūsan.

Wirīkas wīders en pūrausnas kērdan

Giwagaminantī isturēita - melaniska fōrmi

Giwagaminantī isturēita - enbuwīnsnas areālin

Pērgimis glāubai

Rīkisnas bārwisna en kukkamans. Na rīkisnan trīs rīndas stēisan mīlinan, deznimai senlajāntis si. Ēnilgan rīkisnas bīga dwāi lāukageltaīnas anga gaīlawingis līnijas. Wīderas bārwisna dimōrfiskan - prei gennikans lāukaperliskan, prei wīrikans ōranzinai-geltaīnan per pūrausnas kērdan, en pūrausnas kērdan laukaōranzinan ērgi wūrmin, mīlinatan. Kērmenes zeisnā delikātan, stags stāran, galwā nidebban. Prei gennikans galwā ast šlāitewingi īnsan be plassan. Tīnka dīgi melaniska fōrmi, kawīda ast pastippai kīrsnan. Pa gīmsenin šai maldāi ast kīrsnan.

Ast līnaisin nikāi prastai isturēita, lāngu mazīngi din gabtun. Ēmpirsin tensijja wilgans areālins, en trinewīngiskwai prēipaus bīga en undan, ka ast rettan sirzdau isturēitans. Ast dīgi mazzais tapinmilīntin nikāi kittas isturēitas. Enpalla en zēimas māigan ezze sillinu-spallinu ērgi pūlin-sakkin.

Giwaigaminantī isturēita īst bewērbuliskans zwīrins, adder subā ast īstan pra āngins, liguzuwinnin anzgrins, īr pra mūisesans prastanins isturēitans, drezzawans pippelins, kāunins be paustakūilins - tenēi īr etkappa giwaigaminnantins isturēitans iz zēimausnas dubnans.

Giwaigaminnantis isturēitas brenda en āntrasmu gīwatas mettan. Ast pāutagiwaigaminnantin - gennika lazinna pāutans iz kawīdans izrēizan izēit šai maldāi. Deznimai šai maldāi autēnša pāutas keūtan jāu en mūtis kērmeni. Pussideiniskas pōpulaciōnis ast pāutagaminnantin be turri kittan gīrbin stēisan chromosōman.

En Prūsai šai maldāi gēma ezze līpai ērgi sillinas wangan. Ainā gennika mazzi gamīntun ezze 5 ērgi 13 māldanins (ukadeznimai 6-8).