Longyearbyen
Longyearbyen - Svalbardas galwasmistan, kawīdan turri zūrgi 1,8 tūsimts zmūnei. Stan ast deīktan stesse anglin augaūsnan, awiapidījas āustin be deīktan stesses turistiki.
Istōrija[redigīs]
Īslandiskas krōnikas bilāi, kāi Svalbards bēi etkestan en 1194 mettan. Mackāliskai zinānikai gerdaui, kāi en XV mettasimtu salā bēi enbuwwintan pra mackāliskans perwāndrawenikans. En 1596 stwen preikakinna si ullandiskas pintegaūkins Willem Barents. En deīktu stesse Longyearbyen en XVI-XVIII metasimtāi ekzistijja medīsiskas wāiss, kwēi buwinnusis laukīntai awentirīns be medījai iz kaīlan Zēimiskan Eurōpan. En wāngai stesse XIX mettasimtan di aupalla stwi debīkan aps stēisan minerālin, be en 1899 di gruntinus stwi deīktan stesse anglin augaūsnan. En 1906 wāisin Longyearbyen ast gruntinnuns John Munroe Longyear, galwas waldītajs stesse Arctic Coal Company of Boston. En 1916 nōrwiska firma Store Norske Spitsbergen Kulkompani ast kāupawusi augaūsnan be wāisin.
Pa Spitsbergisku Traktatan iz 1920 mettan, archipelags dāi di pa nōrwigiskai waldīsnan. Nōrwigai ast segīwusis stan en 1925 mettan.
Wāiss atwijāi si pa II swītiskan kareūsnan, kaddan bēi pernaikīntan. Ezze 1972 mettan Longyearbyen perlānke ezze Nōrwigamans. En 2002 asr di teīkus wāisis perwaldīsnan.
