Eurōpiskas sirsils: Šlaitintnāi sirzdau pāusas wersiōnins
(Ast teīkuns(si) nāunan pāusan "thumb|right|300px|Eurōpiskas sirsils '''Eurōpiskas sirsils''' (''Vespa crabo'') - pērgimi stēisan wūdan iz sēimin stēis...") |
No edit summary |
||
| Rindā 5: | Rindā 5: | ||
En ānkstan wassaran genīka zēide līgzdan be lazinna pāutans iz kawīdans izēit larwis kawīdas maitātan pra genīkan dīwai praastinna si en pirmas streīpstus stēisan dīlinikinin. Ezstaddan genīka pastāne kunnegini be lazinna pāutans, adder dīlinikinis maitāi larwins. Panzdaums streīpstus en mettu pastāne wēisewingei wirīkai be genīkas. Kaddan pūrausnas skrāisenes wirīkai enweisinna genīkans, kawīdas laukijja deīktan per zēimausnan (zūrgi 15 sillinin). Wirīkai be dīlinikinis aulaūwa ezze saltiskwan be alkinan. | En ānkstan wassaran genīka zēide līgzdan be lazinna pāutans iz kawīdans izēit larwis kawīdas maitātan pra genīkan dīwai praastinna si en pirmas streīpstus stēisan dīlinikinin. Ezstaddan genīka pastāne kunnegini be lazinna pāutans, adder dīlinikinis maitāi larwins. Panzdaums streīpstus en mettu pastāne wēisewingei wirīkai be genīkas. Kaddan pūrausnas skrāisenes wirīkai enweisinna genīkans, kawīdas laukijja deīktan per zēimausnan (zūrgi 15 sillinin). Wirīkai be dīlinikinis aulaūwa ezze saltiskwan be alkinan. | ||
Sirsilas ēnda ast biskin spārtaisin nikāi stēisan bittin be wapsin, turri en sin [[zāngin rūgtan]] ērgi 5 % [[acetilachōlini|acetilachōlinis]]. Sirsilai en ainasmu rēizan enwērpja tūls ēndas, adder kanda rettai, ni ast tīt agresīwan kāigi wapsis. | Sirsilas ēnda ast biskin spārtaisin nikāi stēisan bittin be wapsin, turri en sin [[zāngin rūgtan]] be ērgi 5 % [[acetilachōlini|acetilachōlinis]]. Sirsilai en ainasmu rēizan enwērpja tūls ēndas, adder kanda rettai, ni ast tīt agresīwan kāigi wapsis. | ||
[[Category: Bewērbuliskai zwīrei]] | [[Category: Bewērbuliskai zwīrei]] | ||
Bigantī wersiōni iz 20:16, 1 spallins 2021
Eurōpiskas sirsils (Vespa crabo) - pērgimi stēisan wūdan iz sēimin stēisan wapsiskan, tūlins en pastippan Prūsan. Kunneginis ilgan ērgi 35 mm, wirīkas ērgi 23 mm be dīlinikinis ērgi 24 mm. Īst debīkans wūdans, adder dīgi wēisins be garrin sakkin. Palīgu kitēimans wapsiskan, zēide līgzdans iz papīran en dubbimans, drawwimans en rēizans dīgi pawīrpai kabīntans.
En ānkstan wassaran genīka zēide līgzdan be lazinna pāutans iz kawīdans izēit larwis kawīdas maitātan pra genīkan dīwai praastinna si en pirmas streīpstus stēisan dīlinikinin. Ezstaddan genīka pastāne kunnegini be lazinna pāutans, adder dīlinikinis maitāi larwins. Panzdaums streīpstus en mettu pastāne wēisewingei wirīkai be genīkas. Kaddan pūrausnas skrāisenes wirīkai enweisinna genīkans, kawīdas laukijja deīktan per zēimausnan (zūrgi 15 sillinin). Wirīkai be dīlinikinis aulaūwa ezze saltiskwan be alkinan.
Sirsilas ēnda ast biskin spārtaisin nikāi stēisan bittin be wapsin, turri en sin zāngin rūgtan be ērgi 5 % acetilachōlinis. Sirsilai en ainasmu rēizan enwērpja tūls ēndas, adder kanda rettai, ni ast tīt agresīwan kāigi wapsis.