Strāwangus: Šlaitintnāi sirzdau pāusas wersiōnins
(Ast teīkuns(si) nāunan pāusan "thumb|right|300px|Lēcbargas wartā en Strāwangu thumb|right|300px|Stabs en Strāwangu '''Str...") |
mNo edit summary |
||
Rindā 6: | Rindā 6: | ||
===Istōrija=== | ===Istōrija=== | ||
Strāwangus bēi pagruntintan en 1346 mettan be en 1385 mettan ast gaūwuns mīstas tikrōmins. Pirman rēizan pabilisnā ''Bisschofsteyn'' tikka en 1448 mettan. Mīstan turēi neogōtikiskan rādasbutan, panzdau prazēistan en barōkiskan. Bēi trīs wārtas - Lēcbargas, | Strāwangus bēi pagruntintan en 1346 mettan be en 1385 mettan ast gaūwuns mīstas tikrōmins. Pirman rēizan pabilisnā ''Bisschofsteyn'' tikka en 1448 mettan. Mīstan turēi neogōtikiskan rādasbutan, panzdau prazēistan en barōkiskan. Bēi trīs wārtas - [[Lēcbargs|Lēcbargas]], [[Azzaraspils|Azzaraspilis]] be [[Rīzlis|Rīzlas]], ērgi šandēinan ast prawērawusi tēr Lēcbargas. Enkērdas kareūsnan sen prancōzins preigūbi mārs en mīstan. En 1905 Strāwangus gaūwuns gelzāpintis sēisnan sen [[Rāistanpils|Rāistanpilin]], adder bēi di demōntitan en 1945 mettan. En 1945 mettan 40% zēisnas zēisnan be 80% perōniskan zēisnan pastāi pernaikīntan, ilgai pa kareūsnan mīstas sirdan bēi nienrikaūtan. | ||
[[Category:Barta]] | [[Category:Barta]] |
Bigantī wersiōni iz 13:47, 19 rags 2022
Strāwangus (mik. Strowangen, Bischofstein, pōl. Bisztynek) - mīstan en Bartai. En 2012 mettan mīstan turēi 2516 būwins. En mīstu ast ukamūisess stabs en Prūsai, sen 28 m skritāilin. Sta bēi bilītan pra miksins Bischof stein(bīskupas stabs) be istwendau ēit miksiska be pōliska mīstas pabilisnā. Pra pōlins bilītan dīgi Dīwelas stabs.
Istōrija[redigīs]
Strāwangus bēi pagruntintan en 1346 mettan be en 1385 mettan ast gaūwuns mīstas tikrōmins. Pirman rēizan pabilisnā Bisschofsteyn tikka en 1448 mettan. Mīstan turēi neogōtikiskan rādasbutan, panzdau prazēistan en barōkiskan. Bēi trīs wārtas - Lēcbargas, Azzaraspilis be Rīzlas, ērgi šandēinan ast prawērawusi tēr Lēcbargas. Enkērdas kareūsnan sen prancōzins preigūbi mārs en mīstan. En 1905 Strāwangus gaūwuns gelzāpintis sēisnan sen Rāistanpilin, adder bēi di demōntitan en 1945 mettan. En 1945 mettan 40% zēisnas zēisnan be 80% perōniskan zēisnan pastāi pernaikīntan, ilgai pa kareūsnan mīstas sirdan bēi nienrikaūtan.